Vēsture / Par mums

Daugavas Vanagu organizācijas vēsture

Daugavas Vanagu (DV) organizācija dibināta Cedelgemā, Beļģijā, 1945.gada 28.decembrī, kur gūsta nometnē atradās 11187 latviešu karavīri – leģionāri. Par biedriem – dibinātājiem reģistrējušies 7787 (70%), kurus dibināšanas sapulcē pārstāvēja 289 delegāti. Gadiem ejot, DV savās rindās pulcējuši visus latviešus, kas ar savu darbību vēlas atbalstīt organizācijas mērķus: apvienot latviešus kopības saglabāšanai, kopt un uzturēt varoņgaru, nacionālu vienotību un morālisku stāju, atbalstīt trūkumcietējus, stiprināt ticību cilvēku tiesībām un Latvijas brīvībai, cīnīties par neatkarības atgūšanu un sadarboties ar visiem, kas cīnās par tiem pašiem mērķiem un interesēm.

Pēc gūstekņu nometnes atstāšanas 1946.gada pavasarī un pagaidu mājvietas atrašanu bēgļu un bijušo karavīru nometnēs Vācijā, pirmais uzdevums bija karavīru tiesiskā stāvokļa noskaidrošana. Rezultātā Rietumu sabiedrotie, neievērojot Padomju Savienības apmelojumus, neuzskatīja bijušos Latviešu leģiona karavīrus par naidīgas organizācijas locekļiem. Nācās lielu vērību veltīt aprūpes, palīdzības darbam – invalīdiem, slimajiem, kas izpaudās protēžu sagādē (vēlāk to pārņēma vācu iestādes), tuberkulozes slimnieku atbalstīšanā, drēbju, papildus uztura veidā. Bija jāpalīdz kritušo un pazudušo karavīru vecākiem, atraitnēm, bāriņiem.

Piecdesmito gadu vidū organizācija sāka ikgadēju ziedojumu vākšanu, lai palīdzētu tautas daļai Padomju Savienības apspiestībā; tā laikā no 1955. – 1984.gadam no Rietumiem tika nosūtīti 3604 palīdzības saiņi 1011000 vācu marku vērtībā. DV 1952.gadā Freiburgā, Vācijā, nopirka un iekārtoja invalīdu mītni “Bērzaine”, kas atrodas DV Vācijas valdes pārziņā un tagad kalpo latviešu sabiedrībai vispār. Citos veidos palīdzības darbs turpinājies sekojošā laikā, ko sākot ar 1993.gada 26.janvāri Rīgā saskaņo un īsteno Daugavas Vanagu Centrālās Valdes (DV CV) pārstāvniecība.

Ar piecdesmito gadu vidu sevišķu uzmanību sāka pievērst un īstenot politiskās informācijas darbu, to izplešot visas organizācijas mērogā – visās zemēs, visās vietās, kur organizācija darbojās. Tā bija cīņa par Latvijas neatkarības atjaunošanu un reizē pret Padomju Savienības melu propagandu un tās varmācīgo Latvijas okupāciju. Līdzās dažāda veida vietējai rīcībai, DV CV pa četri lāgi angļu valodā un reizi vācu valodā publicēja brošūru “Latvija un latvieši”. Sākot ar četrdesmito gadu nogali DV atbalstījuši latviešu organizētās politiskās trimdas nacionālo pārstāvību izveidošanu un darbību – sākot ar atsevišķām zemēm, respektīvi, valstīm un kontinentiem, un Pasaules Brīvo Latviešu apvienību (PBLA) galvgalā. Ar 1988.gadu darbojas “Gunāra Astras piemiņas fonds”, kura līdzekļus izlieto nacionāli politisko mērķu atbalstam.

Svešatnē darbojoties, DV ir bijis un ir jāstrādā arī latviešu sabiedriskās kopības uzturēšanai. Tā, piemēram, 1987.gadā DV organizācijas ietvaros darbojušies: 20 kori, 12 teātra kopas, 40 bibliotēkas ar 50000 grāmatām, 57 sporta un 13 tautas deju kopas, 41 dažāda sekcija; minētajā gadā notikuši ap 1200 dažādi sarīkojumi. Atbalstītas latviešu skolas un citi izglītības pasākumi. Jaunatnes latviskās audzināšanas veicināšanai, sākot ar 1973.gadu darbojas “Pulkveža Viļa Januma fonds”. Paralēli izvērsts iekšējās informācijas darbs, kam kalpo “DV Mēnešraksts” (iznāk Kanādā 6 reizes gadā), CV, zemju un vietējo nodaļu/apvienību dažādi biļeteni, apkārtraksti. DV atbalsta laikrakstu “Brīvā Latvija”, “Latvija Amerikā” un “Austrālijas Latvietis” izdošanu. Organizācijai pieder 24 nekustami īpašumi.

Savā laikā DV organizācija darbojusies 14 dažādās valstīs. Lielākais biedru skaits – 9859 – bija 1983.gadā. Tagad DV darbojas 8 valstīs: Lielbritānijā, ASV, Austrālijā, Brazīlijā, Francijā, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā. 2001.gada 1.janvārī 96 nodaļās/apvienībās/kopās bija apvienoti 6684 biedri (tajā skaitā 2575 vanadzes). No astoņdesmito gadu beigām arī Latvijā darbojas DV.

DV atsevišķās valstīs darbojas pēc saviem statūtiem, kas pieskaņoti attiecīgās valsts likumiem. DV organizācijas kā kopības darbības vienveidošanai kalpo “Noteikumi DV organizācijas darbībai”, kas pieņemti DV CV sēdē 1960.gadā. Savukārt vanadžu darbību regulē “Vadlīnijas vanadžu darbībai DV organizācijā”, kuras DV CV pieņēmusi sēdē 1971.gadā. Līdzās iepriekš atzīmētajām, vēl ir vadlīnijas, respektīvi, noteikumi – informācijas, jaunatnes, nodaļu, saimniecisko pasākumu darbībai, kā arī organizācijas vadības vēlēšanām.

Organizācijas uzdevumu veikšanai darbība sadalīta 10 nozarēs, kuras vada DV CV locekļi. Darbojas: ideoloģiskā, iekšējās informācijas, ārējās informācijas, vanadžu, kultūras, jaunatnes, aprūpes, saimnieciskā, statistikas un sporta nozare. CV tehnisko darbu veic DV ģenerālsekretārs, kura amatā sākot ar 2002.gada 1.janvārī ir Pauls Vanags, Anglijā. Iepriekš ģenerālsekretāri bijuši: A.J.Bērziņš un G.Tamsons.

DV priekšnieku, respektīvi, CV priekšsēdi, uz 3 gadiem ievēl visi organizācijas aktīvie biedri. Laikā no 1945.gada decembra līdz 1969.gada decembrim minētajā amatā bija pulkvedis Vilis Janums; no 1970. – 1972.gadam – majors Vilis Hāzners; no 1973. – 1996.gadam – Jānis Frišvalds; no 1997.gada līdz 2002.g. – Varimants Plūdons; no 2003.g. līdz šodienai – Juris Augusts. Vēlāk, secības kārtībā, skaitījušies DV organizācijas goda priekšnieka amatā; tagad goda priekšnieks ir J.Frišvalds. Savukārt aktīvās vanadzes uz 3 gadiem amatā ievēl DV CV vanadžu nozares vadītāju, kas reizē skaitās DV organizācijas vanadžu priekšniece. Minētajā amatā bijušas: no 1955. – 1978.gadam – Marija Ķeņģe (no 1979. – nāvei 1994.g. – bija organizācijas vanadžu goda priekšniece); no 1979. – 1987.g. – Austra Liepiņa; no 1988. – 1993.g. – Anita Hāznere; no 1994. – 1996.g. – Rita Kaugura; no 1997. – 1999.g. – Ilga Niradija; no 2000.g. amatā – Rita Kaugura; no 2002.g. – Silvija Bērziņa; no 2006.gada – Gunta Reinolde.

Organizācijas dzīve un darbība dokumentēta rakstu krājuma “Laiks, Telpa, Ļaudis” 5 grāmatās; pašreiz top 6.grāmata, kuras redaktore ir Dagmāra Vallena. Apmēram 25 gadu gājumā DV CV izdevusi atmiņu un dokumentu krājuma “Latviešu karavīrs 2.pasaules kara laikā” 11 grāmatas. Publicētas vēl citas grāmatas.

Jānis Frišvalds
DV goda priekšnieks