Daugavas Vanagu jaunieši iepazīst Brīvības cīņu vietas

Turpinot jau 2003.gadā iesākto Latvijas vēstures izpētes un apguves darbu, kad tika pētīti jautājumi, kuri skāra latviešu tautas likteni 1944.gadā nogalē un 1945.gadā, šogad, 2004.gadā, Daugavas Vanagu (DV) organizācijas jaunieši, pulcējoties vēsturiskajā nometnē, tuvāk iepazina latviešu un igauņu karavīru drošsirdīgo rīcību 1919.gadā – Brīvības cīņu laikā, drosmīgi stājoties pretī vācu landesvēram.

Par tradīciju jau izveidojies tas, ka vienā no vēsturiskās nometnes dienām DV jaunieši dodas pārgājienā pa nozīmīgām apkārtnes vietām.

2.jūlija rītā no Priekuļiem, Cēsu rajonā, ap 30 jauniešu no Baldones, Balvu, Ērgļu, Gulbenes, Jelgavas, Jūrmalas, Kūduma, Lubānas, Rīgas E.Laumaņa, Rīgas „Sidrabenes”, Liepājas DV nodaļām devās ceļā. Pirmais, kur uzkavējāmies, bija Kārļa Ulmaņa piemineklis un stādītā birzīte pie Priekuļu robežas. Skaistie bērzi sastādīti kopā ar Priekuļu sabiedrības pārstāvjiem, aizsargiem 1930. – to gadu beigās, kad K.Ulmanis viesojās šajā novadā.

Tālāk jauniešu ceļš veda uz Liepas pagastu, kur tika iepazīts tēlnieka Jēkaba Jullas veidotais Brīvības cīņu piemineklis. Tajā attēlots karavīrs ar labā rokā paceltu zobenu, kā arī iekalti piemiņas vārdi gan latviešu, gan igauņu karavīriem. Pārgājiena dienā jauniešiem „sekoja” lietus, mūs sasniedzot tieši Liepā. Tomēr tas nemazināja pārgājiena dalībnieku apņemšanos. Liepas pagastā, apmeklējot to kā tūristiem, varam ieteikt apskatīt „Lielo Ellīti” – smilšakmens veidojumus – gan klintis, gan tajās esošās alas. Pēc pusdienošanas pie „Ellītes”, jaunieši devās tālāk uz „Mazo Ellīti” – arī smilšakmens klintīm, kuras ir mazākas par iepriekš minētajiem veidojumiem. Vēl iegriezāmies pagasta kapos, kur apbedīts latviešu dzejnieks Eduards Veidenbaums un viņa dzimta. Ar pāris dzejas rindām pieminējām ātri aizsaulē aizgājušo latvieti.

Kā nākošo vietu sasniedzām Jaunraunu un tiltu pār Raunas upi, pie kura šogad, jūnija vidū, tika atklāts piemineklis 110 igauņu un 44 latviešu karavīriem, kuri krita cīņās ar landesvēru Raunas un Gaujas krastos.

Tālāk devāmies apskatīt Latvijā lielāko dzelzceļa tiltu, kas ved pāri Raunas upei. Lai to sasniegtu, jaunieši kādus 30 metrus rāpās uz augstā dzelzceļa uzbēruma. Vairākiem jauniešiem jau bija pirmās tulznas kājām, kuras tika „aizlāpītas” ar līdzpaņemtajiem plāksteriem.

Nākošā vieta, kurai aizsoļojām garām, bija Veselava. Varēja jau sajust nogurumu gan kājās, gan visā ķermenī. Pēdējie 7 kilometri bija visgrūtākie. Nožēlu izsauca Vaives dzirnavas, kuras kādreiz tika dāvātas Krišjānim Berķim. Šodien tur ieraugāma tikai pussagruvusi ēka. Tomēr dzirnavu ūdenskritums vēl ir apskatāms, kā arī netālu esošās sarkanās klintis ir iespaidīgs dabas veidojums.

Pēcpusdienā DV jaunieši atgriezās Priekuļos, 9 stundās pievārējot 25 kilometrus. Kāds prieks bija jauniešu sejās, ieraugot ceļa malā uzrakstu „Priekuļi” un vēlāk savas gultas lauksaimniecības tehnikuma kopmītnēs!