Daugavas Vanagu jaunieši iepazīst Kurzemi

Turpinoties Daugavas Vanagu Jaunatnes (DVJ) vēsturiskajai ekspedīcijai Džūkstē, 2003.gada 10.jūlijā, ceturtdien, jaunieši ar autobusu devās uz vairākām nozīmīgām Latvijas vietām. Kā pirmais tika apmeklēts Kurzemes Cietokšņa muzejs Zantē, Tukuma rajonā. Šo muzeju izveidojis Ilgvars Brucis kopā ar saviem palīgiem, jau vairākus gadus iegūstot eksponātus no dažādām Latvijas vietām. Muzeja ekspozīcija izvietota gan vienā no pagasta ēkām, gan arī laukā. Pamatvietu šajā muzejā ieņem informācija par 2.Pasaules karu.

Iespaidīgi fotogrāfijās attēlots “nozīmīgais brīdis”, kad divas lielvaras izlēma Baltijas valstu, arī Latvijas, likteni, noslēdzot Molotova – Ribentropa paktu. Staļins, Ribentrops, Molotovs pēc pakta parakstīšanas ir smaidīgi, it kā padarījuši “labu darbu”, kurš latviešiem un citām tautām izsauca tikai ciešanas, daudzus nomocītos, daudzus kritušos. Tikai šīs vēsturiskās personas pamatā ir atbildīgas par Latvijas likteni.

Muzeja ekspozīcijā ir vairāku ieroču paraugi, jauniešos šausmas izsauca “adatu bumba”, kuras iekšpusē ir daudzi tūkstoši adatu. Šī bumba, sprāgstot, nodara lielas ciešanas saviem upuriem. Ārpusē izvietoti gan vairāku armiju mašīnu paraugi, gan neliela lidmašīna, gan padomju tanks, tā saucamais, “Josifs Staļins”. Izbūvēts arī bunkurs, lai apmeklētāji tuvāk varētu iepazīt kara laika dzīvi.

Tālāk jaunieši, apstājoties pie Ventas Rumbas Kuldīgā, devās uz Jūrkalni – vietu, kura simbolizē “bēgļu laivu” akciju. Jūrkalne sagaidīja ar pamatīgu vēju, tomēr vairāki no ekspedīcijas dalībniekiem bija tik drosmīgi, ka peldējās bangojošā jūrā. Jūrkalnē uzstādīta piemiņas zīme – “Bura”, kura atgādina par tiem, kuri gāja bojā, mēģinot sasniegt Brīvās pasaules krastus. Tā ir kā godinājums arī tiem laivu vadītājiem, kuri, riskējot ar savu dzīvību un brīvību, 1944.gada nogalē pārveda uz Zviedriju ap 5 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Liepājas Kara osta sagaidīja ar kontrastiem – daudzas padomju laikā un agrākos laikos būvētas mājas bez logiem, jumtiem, baismīgi “māju skeleti”. Liepājas mantojums no okupācijas laikiem, kad Kara ostā bija izvietots liels karaspēka daudzums. Tomēr vairākās ielās interesantas, sakoptas privātmājas. Cilvēki kaut arī pamazām, tomēr iekopj savu dzīves telpu. Kara ostā jaunieši apmeklēja bijušo cietumu, kurš darbojies no pagājušā gadsimta sākuma līdz pat 1997.gadam. Trīs gadus pēc 1994.gada, kad Kara ostu atstāja pēdējais okupācijas armijas aktīvā karadienesta kareivis, cietums tika izmantots Latvijas Jūras spēku vajadzībām. Tajā uz vairākām dienām tika ievietoti kareivji, kuri tika norīkoti virssardzē par dažādiem pārkāpumiem. Šis fakts klātesošajos izsauca izbrīnu un sašutumu, ka vēl šajās dienās cilvēki tika likti šāda veida cietumā. Pašlaik cietumu apsaimnieko Lejaskurzemes tūrisma birojs, izveidojot apskates objektu, kurā notiek arī izrāde ar reāliem cietuma dzīves elementiem. Jebkurš var iejusties cietumnieka lomā.

Daugavas Vanagu jauniešu mērķis, apskatot šo cietumu, bija atcerēties tos vairākus Kureļa grupas kareivjus, kuri šeit jau kara beigās ar vācu armijas palīdzību tika notiesāti uz nāvi it kā par Lielvācijas nodevību. Jaunieši devās arī uz vairākus kilometrus attālo, Baltijas jūras krastā novietoto piemiņas zīmi kureliešiem.

Atceļā uz Džūksti vēl ātri tika izbraukts cauri Vecliepājai, kuras arhitektūra ievērojami atšķiras no Kara ostā redzētā. Vairāki jaunieši no citiem Latvijas novadiem pirmo reizi bija Liepājā. Tā noslēdzās viena no ekpedīcijas dienām, ar pārdzīvojumiem, piedzīvojumiem, jaunu zināšanu ieguvi.