Makašāni – Latgales pērle

Makašāni ir sens vēsturisks centrs 10 kilometrus no Rēzeknes, gleznainā un nelielā Ivgolovas ezera krastā. Seni rakstu avoti liecina, ka jau 1894.gadā Makašānos ir pastāvējusi skola, kurā mācījošies 35 skolēni. Makašāni bija arī samērā liela Makašānu pagasta centrs, kur 19.gadsimta beigās par rakstvedi strādāja pazīstamais latgaļu atmodas darbinieks Pīters Miglinīks. 1937.gadā šī pagasta teritorijā bija astoņas skolas, bet šodien no tām ir palikusi tikai viena. Gadsimta laikā Makašānos daudz kas ir mainījies – 20.gadsimta sešdesmitajos  gados pagasta centrs tika pārcelts uz trīs kilometrus attālo Verēmu ciemu, kur atradās ciema padome, nojaukts klubs, vēlāk aizslēgts veikals un medicīnas punkts, bet līdz pat šodienai Makašānu  pašā centrā atrodas skola. Tās vecākās ēkas lieveņa katrā pusē ik pavasari sakuplo un ik jūliju ir pilnas ziedu tās pašas lielās liepas, kas redzemas pagājušā gadsimta divdesmito gadu fotogrāfijās vēl pavisam jaunas. Varbūt pateicoties tam, ka Makašāni netika pārveidoti par kārtējo kolhoza centru, te ir saglabājusies šī senatnīgā vide un cilvēka nesaprātīgas saimniekošanas neizpostīta daba. Par šīs kultūrvides uzturēšanu un kopšanu te allaž rūpējusies skola, tomēr 20.gs. astoņdesmitajos gados, kad laukos strauji samazinājās iedzīvotāju skaits, arī Makašānu pamatskolai draudēja iznīkšana. Lai to novērstu, skolai bija jāatrod jauna elpa. Un tā ar Izglītības ministrijas atbalstu  skolas ilggadējā direktore  Lūcija Rancāne, viņas dzīvesbiedrs mākslinieks Antons Rancāns un viss skolotāju kolektīvs sāka īstenot ideju par amatu vidusskolas izveidi. 1992.gada septembrī tika uzņemti pirmie 30 skolēni jaunatvērtajā 10.klasē. Atsaucība bija liela, un skolā pieteicās audzēkņi gan vairākiem kaimiņu rajoniem, gan no Vidzemes un pat Rīgas.

Ir skaidrs, ka ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturiski nosacīto apstākļu dēļ Latgalē nebūs lielu rūpniecības centru. Mālaino pakalnu dēļ te arī nav iespējama vērienīga lauksaimniecība, bet latgalieši allaž pelnījuši sev iztiku ar amatniecību. Laba meistara darbs vienmēr ir turēts godā. Arī šodien pasaulē arvien vairāk tiek pieprasīti  oriģināli izstrādājumi no dabīgiem materiāliem. Tādēļ amata prasmes apgūšana iegūst ļoti svarīgu vietu  lauku cilvēku eksistences nodrošināšanā. Īpaši tas ir attiecināms uz Latgales reģionu, kur ir lielākais bezdarbnieku procents visā valstī. Ņemot vērā to, ka Latgalē ir sācis attīstīties lauku tūrisms  un tiek atjaunots bagātīgais kultūras mantojums, esam pārliecinājušies, ka mūsu skolai arī nākotnē būs nozīmīga loma Latgales lauku jauniešu izglītībā un tradicionālās kultūras popularizēšanā.

Skolu beigušie jaunieši ir spējīgi patstāvīgi savest kārtībā savas mājas, tās nokomplektēt ar oriģinālām mēbelēm un citiem rokdarbiem. Ik gadu vairāki audzēkņi, izstrādājot  diplomdarbu iegūst zeļļa kvalifikāciju galdniecībā, kokgriešanā, aušanā un rokdarbos. Skola nav tikai mācību iestāde, bet ir kļuvusi par ievērojamu kultūras centru, ko ik gadus apmeklē vairāki tūkstoši viesu un tūristu no citiem Latvijas novadiem un ārzemēm.Makašānu skolā ir pastāvīga koktēlnieka Antona Rancāna un gleznotājas Gundegas Rancānes darbu ekspozīcija. Te ir  redzama arī skolas direktores Lūcijas Rancānes unikālā Latgales keramikas kolekcija. Makašānos notiek dažādas kultūras un sabiedriskas aktivitātes ar rakstnieku, dzejnieku, politiķu kā arī ar folkloras kopu un citu radošu kolektīvu piedalīšanos.

Makašānu Amatu vidusskolas pedagogi aktīvi iesaistās dažādos pasākumos, kā arī paši izstrādā projektus. Tā rezultātā skolai ir izveidojusies sadarbība ar mācību iestādēm un kultūras organizācijām ārzemēs, kas dod iespēju papildināt kabinetus ar jauniem tehniskiem mācību līdzekļiem un grāmatām.

 Pēc amatu vidusskolas izveidošanas skolā  skolēnu skaits ir dubultojies. Pašreiz ik gadu ir vērojams skolēnu skaita pieaugums. Uz Makašāniem dodas mācīties ne tikai 10. klašu skolēni, bet arī pamatskolēni, kuri agrāk grib uzzsākt amatu apguvi.

70% no skolu beigušajiem jauniešiem turpina izglītību Latvijas augstākajās mācību iestādēs. Viņi studē pedagoģiju, tieslietas, filoloģiju,  ekonomiku, vēsturi u.c. Pārējie veiksmīgi atraduši darbu Latgales kokapstrādes uzņēmumos un var nodrošināt sev iztiku. Ap 20% no studējošiem izvēlējušies mācības neklātienes nodaļās, paralēli strādājot.

Makašāni ir piemērs tam, kā ar lielu entuziasmu un darbotiesgribu arī attālu lauku nostūri var padarīt skaistu, nozīmīgu un interesantu ārpasaulei. Latvija ir maza, bet bagāta ar radošiem cilvēkiem, kas ir spējīgi katrai lietai piešķirt individualitāti un neatkārtojamību. Makašānos cilvēki ir veidojuši vidi, kura nu veido daudz jaunu cilvēku ar darbīgu, latvisku un patriotisku vērtīborientāciju.

Salvis Rozenfelds
DV jaunietis