Daugavas Vanagu Jaunatnes vēsturiskā nometne "Senais karavīrs" Tērvetē

Tā kā iepriekšējos gados lielāku uzmanību bijām pievērsuši latviešu karavīru un to atbalstītāju gaitām 20. gadsimtā, tad šoreiz nometnes galvenā tēma bija 13. gs. senlatviešu brīvības cīņas, īpašu uzmanību pievēršot senajiem zemgaļiem.

Nometni uzsākām ar iepazīšanos, kur katrs jaunietis iepazīstināja ar sevi un nodaļu, no kuras uz šo nometni atbrauca: Rīgas, Liepājas, Ogres, Kūduma, Jēkabpils, Jelgavas, Dobeles, Balviem. Kopā nometnē bijām 29 dalībnieki.

Pirmajā nometnes dienā apceļojām Zemgali kopā ar vēsturniekiem Raiti Ābelnieku un Gintu Skutānu. Pirmais pilskalns, kuru apskatījām, bija Silenes Augstais kalns, kurš, domājams, varētu būt Atskaņu hronikā pieminētais Raktes pilskalns. Par to (arī mūsu klātbūtnē) vēsturnieki vēl strīdas.

Pa ceļam uz Mežotnes pilskalnu piestājām Vilcē, kur atrodas zviedru uzvarai pār krieviem 1705.g. (runa ir par Ziemeļu karu 1700. – 1721.g.) veltītais piemineklis, kā arī trīs arku akmens tilts, kurš mūrēts no laukakmeņiem 17. – 18. gs. Šādi tilti Latvijā praktiski nav saglabājušies, bet agrāk bija sastopami bieži.

Mūsu brauciens turpinājās uz Mežotnes pilskalnu, kas bija viens no spēcīgākajiem 13.gs. seno zemgaļu pilskalniem. Tam apkārt pletās senpilsēta apt. 20 ha platībā, kas ir ļoti daudz tam laikam. Citām pilīm nebija pilsētas vai arī tā bija ļoti neliela. Šis pilskalns daudz pieminēts senajos avotos kā svarīga cīņu vieta. Tiek uzskatīs, ka tur atradās Upmales zemes administratīvais centrs (13. gs.). Daži vēsturnieki uzskata, ka šis pilskalns ir arābu ģeogrāfa Idrisi (normāņu valdnieka Rodžera, kas valdīja Sicīlijā, galma ģeogrāfs; Idrisi radījis slavenu pasaules karti) pieminētā Medzūna.

Apceļojot Zemgali, nevar neiebraukt Bauskā, kur atrodas Bauskas pils. Pilij ir divas daļas, no kurām vecākā ir pēdējā Livonijas Ordeņa uzceltā pils Latvijas teritorijā, ko uzcēla, lai aizsargātu Ordeņa zemes pret lietuviešu uzbrukumiem. Savukārt jaunākā daļa bija pirmo Kurzemes hercogu rezidence.

Vakaru turpinājām Tērvetes dabas parkā pie ugunskura ar stafetēm un diskusijām par jauniešu redzējumu, kas ir DV un jauniešu vieta organizācijā.

Otrā diena aizsākās ar nelielu pastaigu līdz vietējam muzejam Tērvetē, kur ir izveidota izstāde par senajiem zemgaļiem – redzējām rotas, ieročus, tērpus un sadzīves priekšmetus. Atgriežoties atpakaļ Tērvetes sanatorijā, noklausījāmies lekciju par seno zemgaļu sadzīvi, paradumiem, tā laika parašām, politisko situāciju u.tml.

Pēc pusdienām sākās mūsu lielākais pārbaudījums – pārgājiens. Šoreiz gan tas aptvēra tikai 17 km, kas, salīdzinājumā ar citu gadu pārgājieniem, ir daudz mazāks gabals. Mēs apskatījām vairākus pilskalnus, kas atrodas ļoti tuvu blakus viens otram. Domāju, ka visi jaunieši uz savas ādas izbaudīja, ka senlatvieši mācēja būvēt gana stāvus pilskalnus.

Vakara noslēgumā gājām pirtī, kur varējām izbaudīt pēršanos ar bērzu slotiņām.

Pēdējās dienas rītu pavadījām, apkopojot jauniešu domas un atsauksmes par nometni, vēlreiz atgādinājām organizācijas vēsturi un mērķus.

Es pavadīju trīs jaukas dienas kopā ar ļoti jaukiem un ieinteresētiem jauniešiem. Pati galvenā atziņa, ko šajās dienās ieguvu – mēs, jaunieši, esam dažādi gan pēc sava ģērbšanās stila, gan interesēm, gan sava pasaules redzējuma, bet mums visiem ir kopīga vēlēšanās vairāk zināt par valsti, kurā dzīvojam, un būt latviešiem.

Patīkami apzināties, ka gaisotne nometnē bija pozitīva, ka jaunieši ir sadarboties gatavi un varoši. No otras puses, žēl konstatēt, ka nereti jauniešiem pietrūkst informācijas, vai arī tā pie viņiem nonāk ar lielu novēlošanos. Šeit kā vienu no risinājumiem saredzu mājas lapas izveidi, kur būtu katram organizācijas biedram pieejama visa jaunākā informācija, kā arī iespējas savā starpā sazināties tieši un nepastarpināti.

Ilze Jozēna
Daugavas Vanagu Centrālās Valdes Jaunatnes nozares vadītāja