Vanadzēni

Vai Vanadzēni ir sabiedriskās organizācijas  “Daugavas Vanagi Latvijā” (DVL) biedri?

Jā, to nosaka DVL statūtu 13.punkts: “DVL darbojas Vanagi, Vanadzes, Jaunatne (no 16 gadu vecuma) un Vanadzēni (no 7 līdz 16 gadiem). Personas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, var iestāties organizācijā, iesniedzot vecāku vai aizbildņa rakstveida atļauju. Par organizācijas biedru var būt persona, kura atzīst un pilda DVL statūtus.” Analoģija ir mazpulku, skautu organizācijas, kurās arī tāpat kā DVL, darbojas bērni un pieaugušie.

Vanadzēni nemaksā tikai DVL biedru naudu, kā arī nevēlē un nevar tikt ievēlēti DVL organizācijas amatos.

Vanadzēni nav atsevišķa organizācija, bet gan interešu kopa DVL organizācijā (tāpat kā jaunatne, vanadzes). Vanadzēni ir DVL biedri.

Statistika uz 2007.gada 1.janvāri:

• 1998.gadā – 35 nodaļās – 934 vanadzēni
• 2005.gadā – 23 nodaļās – 744 vanadzēni
• 2006.gadā – 23 nodaļās – 534 vanadzēni
• Pašlaik tiek organizētas vēl 5 kopas.

Vanadzēnu kustība 2006.gada nogalē nosvinēja 10 gadu jubileju. Vispirms gribētos pateikties visiem, kas atbalstījuši vanadzēnu kustību, kas pielikuši milzum daudz pūļu, lai šāda kustība pastāvētu, noteikti jāsaka paldies pirmajiem vadītājiem. Pa 10 gadiem notika ļoti daudz labu lietu.  Varētu domāt, ka šādā laika periodā visas organizatoriskās grūtības būs jau atrisinātas. Diemžēl,  tā nav.

Kā redzam – vanadzēnu skaits iet mazumā. Bet ne jau tāpēc, ka pamatskolas vecuma bērnos trūkst degsmes un intereses, manuprāt, galvenais iemesls, kāpēc tā ir – vanadzēnu vadītāju trūkums. Pirmie vanadzēni nu jau sen kā pārauguši vanadzēnu vecumu, viņu pirmie vadītāji, diemžēl, arī nekļūst jaunāki. Un var arī saprast, kāpēc šie pirmie vanadzēnu vadītāji neveido jaunas grupas – jo, lai aizrautu, vadītu un vienotu bērnus, jāpatērē milzīga enerģija, arī laiks.

Lai apturētu nevēlamu tendenci sarukt vanadzēnu skaitam, lai vanadzēnu kopu vadīšanai piesaistītu jaunus cilvēkus, izstrādāju Vanadzēnu programmu, kuru iesniedzu Izglītības ministrijā. Saņēmu atbildi, kurā teikts, ka: «...atzinīgi novērtē organizācijas «Daugavas Vanagi Latvijā» ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā un patriotiskajā audzināšanā.» Informē arī, ka «vanadzēnu kopa var darboties gan kā nevalstiska organizācija, gan kā interešu pulciņš.» Tas nozīmē, ka potenciālais vanadzēnu vadītājs šo programmu un Izglītības ministrijas novērtējumu var iesniegt vai nu interešu centrā, vai nu pašvaldībā, tādējādi atrisinot finansiālo pusi. 

Aktivitātes, kurās iesaistījušies vanadzēni:

1. Brāļu kapu kopšana
2. Tikšanās ar leģionāriem
3. Dalība koncertā Leģionāru atceres pasākumā Slokas ielā 122, Rīgā, 2006.gada 23.martā
4. Lestenes memoriāla apmeklējums 2006.gada 8.maijā
5. Vasaras nometne Jēkabpils rajona Bērnu namā «Līkumi» 2006.gada 14.-18.augustā
6. Dalība koncertā Ražas svētku pasākumā Slokas ielā 122
7. Dalība Valsts proklamēšanas gadadienas pasākumos nodaļās
8. Ziemassvētku salidojums Zasā 2006.gada 28., 29.decembrī
9. Pašlaik notiek pēdējais posms konkursam «Ko es zinu par Daugavas Vanagiem?» - iesūtīto darbu vērtēšana
10. Arī konkursa «Zentai Mauriņai 110» vērtēšanas posms rit pilnā sparā.

Ina Broma
DVL Vanadzēnu nozares vadītāja

 

Novadpētniecības loma patriotisma izkopšanā

Bērna garīgā attīstība un pasaules izzināšanas process aizsākas mājās, tad seko tuvākā apkārtne un pamazām redzesloks paplašinās. Tālab arī vēsturi, kurai ir īpaša loma patriotiskajā audzināšanā, vajadzētu sākt apgūt ar dzimtās vietas pagātnes izzināšanu.

Jāsāk būtu ar teikām un nostāstiem, apmeklējot attiecīgās vietas. Pēc iespējas vairāk būtu jādodas uz tuvējo pilskalnu, pilsdrupām, muižu, kādu senāku zemnieku sētu, kādreizējo kauju vietām un vietējām kapsētām.

Stāstot par dzimto novadu, vajag pieminēt, kādi šeit labi, krietni, godīgi un varonīgi cilvēki senāk dzīvojuši, kādi ievērojami mūsdienu novadnieki šeit ir dzimuši un uzauguši, tādā veidā radīsies lepnums par savu izcelsmes vietu. Un tas, kurš vēlāk dzīves ceļos citviet nonācis, par savu dzimto novadu stāstīs ar lepnumu, nevis no tā kaunēsies vai pat par “čuhņu” sauks, tas arī Latvijas vārdu vienmēr izrunās ar cieņu un godbijību. Tādi cilvēki nekad nekļūs par savas Tēvzemes noliedzējiem un kosmopolītiem. Novadpētniecība un sava dzimtā novada popularizēšana ir tā nozare, kura varētu nest krietnus augļus nacionālās audzināšanas darbā.

 

“Lūgšana”

“Kopš dienām tām,
Kad dzimteni un brīvību mums ņēma,
Kad svešu zemju vergu gaitas lēma –
Laiks nu jau daudzus gadus pārmainījis.
Ir bijis saules laiks, ir lietus lijis,
Sals saldējis un sniega vētrās vijis.
Tas viss ir mūsu gadu kārtās bijis.
Bij’ laiks, kad ilgojām vien melnās maizes sāta,
Kad salauzt gribēja mūs smagais darbs un sals,
Vien neizgāja dzimtene no prāta.
Un lēma liktens daudziem palikt svešumā,
Zem ledus kalniem, tundru plašumā,
Kur dzimtās zemes vēji neaiziet,
Ir citādas tur puķes, citi putni dzied...
Mēs šodien klusi tevi lūdzam, Dievs,
Lai arī pāri viņiem ir tavs miers.
Bet mēs, ko ceļi mājup veduši, nu atkal bagāti –
Mums pieder slieksnis savs, aiz kura atstāt nogurumu, raizi,
Ir galds, kur nolikt svēto rudzu maizi.
Māj atkal baltie bērzi pakalnos
Un rudzu tīrumā griež grieze vakaros.
Pār kalniem Jāņu dziesma iet,
Ar bitēm pilnas liepas zied...
Bet aiz loga – tikai dzimtās zemes vēji pūš –
Dod Dievs, lai Latvijai pie jūras vienmēr mūžs.
Lai saticība, miers ikvienā ģimenē un sētā
Un tēvu valoda mums vienmēr svēta.
Dod Dievs, lai tautām miers
Un zemei saules laiks.”

“Labasdienas vēlot, no sirds sakam paldies par Jūsu darbu un uzņēmību savas zemes vēstures izzināšanā. Esam priecīgi un lepni, ka šodien varam atstāt tēvu, tēvu zemi tādu jauniešu rokās.

Arī mums reiz bija Jūsu gadi. Kā mācēdami un varēdami, varbūt citreiz neveikli, ne vienmēr veiksmīgi, mēģinājām palīdzēt cīņā par zaudēto brīvību. Nu baltais sniegs sakritis un nekūst vairs mūsu matos...

Šis ir Jūsu laiks. Mīliet savu dzimteni, šo sīko zemes strēlīti gar jūras krastu. Mācieties un paņemiet no pasaules zinībām visu, kas noderīgs Jums, Jūsu zemei un tautai. Mācieties graudus atšķirt no pelavām. Godā turiet savu valodu!

Neatstājiet vienu tēvu, tēvu sviedriem un asinīm izkaroto, cauri gadsimtiem iznesto, mūsu Māras svētīto zemi, neatstājiet to ne austrumu, ne rietumu vējiem. Jūs tai esat vajadzīgi!

Kā sacījis Andrejs Eglītis: “Turiet savu zemi ciet!”"

Vera Zēberga

 

DVL Kūduma nodaļas paveiktais un ieceres

Vanadzēnu kopa Kūdumā darbojas jau kopš 1998.gada. Vēlāk savu darbību uzsāka arī jaunatnes kopa. Es mācu vanadzēniem adīt, tamborēt, citus rokdarbus. Daudzi vanadzēni nodarbojas ar floristiku jeb ziedu kārtošanu un kompozīciju izveidošanu. Reizi mēnesī savā klubiņā rīkojam saviesīgu vakaru. 2002.gadā veicām klubiņa kosmētisko remontu un ievilkām tur elektrību. Pašlaik jau gatavojamies vasara sporta spēlēm, sakopjam pašu veidotos sporta laukumus (volejbola, basketbola, futbola) un klubiņa apkārtni. Vanadžu istabiņā ierīkojām rokdarbu un floristikas, kā arī foto izstādi.

Aprīlī Kūduma jaunieši un vanadzēni apņēmās sakopt četras kapsētas, kuras atrodas Raiskuma pagastā.

Ne vienmēr mēs varam piedalīties pasākumos, kas notiek ārpus mūsu rajona. Dzīvojot laukos, kā jebkurā Latvijas novadā, cilvēkiem trūkst darba un materiālais stāvoklis ne tuvu nav spīdošs, lai varētu apmaksāt savu bērnu garākus izbraucienus.

Paulīne Borisova
DVL Kūduma nodaļas vanadzēnu kopas vadītāja